Tas ir svētais uguns krusts
Ieausts priesteru jostās
Tā ir dieva pērkona zīme
Kas mūsu karogu rotā
Karogu, zem kura mēs dzimstam un mirstam
Karogu, zem kura mēs stāvam ar ieročiem rokās

Mēs stāvam kopā kā viens
Par tēvzemi savu
Mēs neiesim liekties, mēs varam tik lūzt
Jo kā gan citādi tu vari
Par zemgaļu kareivi saukties
Ja neesi ļāvis asinīm savām
Cauri šai zemei plūst!

Svētais ugunskrusts
Dod mūsu sirdīm savu uguni just!

Un nav ļauts tev nodrebēt, kad blakus kritīs brālis
Ne raudāt un lūgties, kad ienaidnieks cērt
Ko tad teiks tavi vēl nedzimušie dēli
Vai vispār šai zemē tiem piedzimt būs vērts?

Bet tagad man notrīs lepnumā sirds
Kad uz savas senču zemes es stāvu
Nav velti viņu asins te liets
Vēl ugunskrusts mūsu karogā kvēlo!