[par to, kā kurbads taisās iet pasaulē laimi meklēt un veikt lielākus varoņdarbus. bet naktī pirms aiziešanas viņš noklausās kukaiņu sarunu un uzzina, ka trīs nokautie milži bija raganu vīri un tagad raganas grib viņam un brāļiem atmaksāt un ar savām burvībām viņus nomaitāt...]

Maldu ugunis dedz
Vētru sauc
Krēslas palagus sedz
Mežu tumsā tin
Pēdas jauc

Par avotu kļūsti
Liec slāpēm tos mākt
Kad kāri tie dzers
Trejgalvja bendēm
Būs atmaksāts

- "tam avotam pāri krustu cirtu
Kas te dzertu - tūdaļ mirtu!"

Ļaunas zīmes bur
Indevi vāri
Kaula adatu dur
Zirnekļa tīklu ceļam velc pāri

Par pļavu mežmalā kļūsti
Liec miegam tos mākt
Kad saldi tie gulēs
Sešgalvja bendēm
Būs atmaksāts

- "tai pļavai pāri krustu cirtu
Kas te nāktu - tūdaļ mirtu!"

- "ko var man raganas padarīt?
Jau divas guļ savās asinīs!"

Lai divas nomācis, trešo jau tev neuzveikt
Nav vēl izgājis no viņas nagiem neviens dzīvs un sveiks

Pār īsu brīdi nāk čūska šņākdama
Spārnus vēzdama, indi spļaudama

- "ne jau tāds mošķis kļūs man par biedu
Trīs saujas dzirksteļu rīklē tai sviedu!"