No 1916.gada pavasara lidz rudenim otrais un tresais
Strelnieku bataljons kopa ar krievu dalam aizstaveja
Nelielu nocietinajumu Daugavas kreisaja krasta - prieksa
bija ienaidnieks, aizmugure - plata upe,
apkart - klajs akmenains lauks. Aizstaveties nacas
zem vacu savinu un indigo gazu uguns, kas prasija
lielus cilveku upurus, tapec si vieta tika saukta
par Naves salu.

Tumsi tek Daugavina
Smagus, melnus vilnus vel
Lielgabalu dobjus dardus
No vina krasta pari cel

Tur Naves salas uguns lauka
Lodes tikai dziesmas dzied
Un indes gazem piepilditi
savini cert elpu ciet

Bet ne jau raud un gauzas strelki
Zem granatuguns tie jautri smej
Jo zina drosi, par taisnu lietu
Tie savas asinis te lej