Sudrabs un zelts
Nespēj izmainīt to
Visu kas celts viņa sirdī
Un kalts
Senajās dziesmās
Senču valodā, svētuguns liesmās

Dzintars un zīds
Tie laimi nenes
Ja cilvēks nav brīvs
Pats savā zemē
Spīd spožāk saule un mēness
Zem dzimtenes plašās debess

Herkus Monte
Ir viņa vārds
Herkus Monte
Teitoņu lāsts
Herkus Monte
Tavu ceļu, kurš ies
Lai tad zin tas
Atpakaļ nepagriezties

Ja aizsprosts ir pārrauts un ūdens sāk skriet
To vairāk nenoturēt ciet!

Nodrebēs sirds
ŠAubas vēl māks
Kļuvi tu stiprs
Jo biji trausls un vārgs

Varbūt nav grūti mirt, ja zini par ko
Dzīvība ir jāziedo

Bet cik būs tādu, kas atteiksies
No vieglas dzīves cīņas labā
Cik gan būs, kas piecelsies
Kad viņa biedrus dubļos bradā!?