[Kurbads nonāk valstī, kur ķēniņam meita pazudusi. Viņš apsolās atrast. Pirtī, kur ķēniņmeita nozudusi, Kurbads noķer velnu, kurš pastāsta, ka purva vidū guļ milzu akmens. Kam izdosies to novelt, tas ieraudzīs melnu caurumu, pa kuru var nolaisties Pazemē, tur lai meitu ar' meklējot. Kurbads dodas uz purvu meklēt milzu akmeni...]

Zem pelēkām debesīm
Krauc un riņķo kraukļi
Starp līkiem purva bērziem
Mirkst seni kapu lauki

Sen saule šeit nespīd vairs
Ik dienas smalks lietus līņā
No dzīviem retais kāds
Te ceļu atrast zinās

Drēgna migla pār purvu lien
Caur zālēm un dumbriem - Kurbads brien

Stāv baigs un draudīgs te viss
Miglā novaid kāds žēli
Puskrēslā sārtas acis zib
Lokās spocīgi tēli

Kā sala jūrā
Viss zaļām sūnām klāts
Tur purva vidū
Guļ milzis kāds…

Drūms un bargs purvā guļ akmens sargs
Nav vairs tālāk ceļa kur iet
Drūms un bargs purvā guļ akmens sargs
Tur viņš vārtus uz pazemi ciet

Ja vari to celt, malā velt
Melna atvērsies eja
Tikai tas, kas bezbailīgs būs
Spēs tur nolaisties lejā

- "Kas ir, Kurbad, vai dūša papēžos jau?"
- "Laižos es lejā, velns viņu rauj!"

Nu gaidat velni,
Kurbads jau nāk
Drīz galvas ripos
Velnukāvējs kapāt kad sāks!